Biedrības 2017.gada 10.jūlija vēstule Salaspils novada domei

2017.gada 6.jūljā notikušajā sapulcē par lokālplānojumu Salaspils novada Jaunsauriešu ciema teritorijas daļā un vides pārskatu, klātesoši (t.sk. Jaunsauriešu iedzīvotāju biedrības biedri) bija pārsteigti, ka R.Čudara kungs “aizdomīgi” vērtēja Stopiņu novada iedzīvotāju un Salaspils novadā nedeklarēto personu viedokļus, tādejādi, radot klātesošiem iespaidu, ka sabiedriskās apspriešanas laikā izteikti un sniegti priekšlikumi netiks uzklausīti, ja to izdara Salaspils novada nedeklarēta persona. Ļoti cerams, ka sapulcē klātesošie kļūdījās un Salaspils novada dome vērtēs ikvienas personas viedokli par lokalplānojumu. Vienlaikus vēršam Jūsu uzmanību, ka ne vien Orhūsas konvencijas kontekstā, bet arī atbilstoši Vides aizsardzības likuma 6.pantam, kas noteic sabiedrības tiesības vides jomā, jēdziens „sabiedrība” aptver ikvienu privātpersonu, kā arī personu apvienību, organizāciju un grupu. Līdz ar to tiesības vides jomā nepārprotami pieder ne vien fiziskajām personām, kuri ir deklarēti lokālplānojuma teritorijas novadā, bet ikvienām, kuru var skārt šīs lokālplānojums (t.sk. Stopiņu novada iedzīvotāji, Jaunsauriešu ciema nekustāmo īpašumu īpašnieki un viņu ģimenes locekli). Turklāt nacionālie normatīvie akti nenoteic papildu kritērijus, atbilstība kuriem būtu vērtējama īstenojot privāto tiesību juridiskās personas tiesības uz labvēlīgu vidi atbilstoši Satversmes 115. pantam.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka mūsdienās teritorijas plānošana ir viens no valsts vides politikas mērķu sasniegšanas līdzekļiem un līdz ar to arī ar vidi saistīta joma, kurā Satversmes 115. pants sabiedrībai piešķir plašas tiesības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra sprieduma lietā Nr. 2006-09-03 11. punktu). Satversmes tiesas līdzšinējā prakse apstiprina personas tiesības vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot teritorijas plānojuma vai tā daļas atbilstību Satversmei (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 8. februāra spriedumu lietā Nr. 2006-09-03, 2007. gada 21. decembra spriedumu lietā Nr. 2007-12-03).

Ja personai, tas ir, fiziskajai personai, privāto tiesību juridiskajai personai vai šādu personu apvienībai, būtu liegts Satversmes tiesā apstrīdēt teritorijas plānojuma atbilstību Satversmes 115. pantam, tad tiktu ierobežotas personas tiesības uz taisnīgu tiesu, kas izriet no Satversmes 92. panta, kā arī netiktu ievērotas saistības, kas Latvijai izriet no Orhūsas konvencijas 9.panta trešās daļas.

Satversmes tiesa arī ir atzinusi privāto tiesību juridiskās personas tiesības vērsties Satversmes tiesā, norādot, ka Satversmē noteiktās personas tiesības, brīvības un pienākumi attiecināmi uz juridiskajām personām tiktāl, ciktāl šīs tiesības, brīvības un pienākumus atbilstoši to būtībai ir iespējams piemērot juridiskajām personām. Proti, ciktāl šo tiesību, brīvību un pienākumu būtība pieļauj, ka tos var īstenot ne vien fiziskā persona, bet arī juridiskā persona (sk. Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punktu). Līdz ar to ikvienai fiziskai personai, kā arī personu apvienībai un grupai (t.sk. Jaunsauriešu iedzīvotāju biedrībai un Stopiņu novada iedzīvotājiem) ir tiesības piedāļīties lokālplānojuma sabiedriskajā apspriešanā un, ja tās būs nepieciešams, vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot teritorijas plānojuma vai tā daļas atbilstību Satversmes 115. pantam.